12
Kiiyiil ꞉Maaryaa kērēēnkōōkaab Yēēsu
1 Ām bēsyōōsyēk lo kumanaayit *꞉Saakweetaab Keeytaayeet, kuwo ꞉Yēēsu Beetannyaa wōloo kiminyē ꞉Lasaaro, chiichoo kiing'ēētēē ꞉Yēēsu meet.
2 Kibay ꞉Maariita Yēēsu āk rubiikyii ām wōlooto kuboonto keey Lasaaro.
3 Nto mii yoo kunam ꞉Maaryaa mwaayta laaleet akeenke nyēē kiboong'u nyēē anyiny /ānkyoolēē beesaan chēē chaang'. Kiroonkyi ꞉Maaryaa mwaayaa kērēēnkōōkaab Yēēsu, nto yityo, kumasee buutēēkyii. Kiboong' ꞉mwaayaa kuker kōōt tukul.
4 Nteenee kimwooy ꞉Yuuta Iskaryoot nyoo ki akeenke ām rubiichoo bo Yēēsu (nyoo kimii wokuchoomtooy inee) kule,
5 “So, ntēē /kāmākyooltēē mwaayi beesaan chēē chaang'
* /ānkiikoochi beesaanichaa bānoonik?”
6 Kimāmwooyē ꞉chiichoo ng'aleechaa kuriirēē bānoonik, nteenee kuuyu ki kōnōriintēēt ānkisobēē beesaanichaa kubētēchēē kisich, kisich.
7 Nteenee kimwooy ꞉Yēēsu kule, “‑Meemakee kiy. Kany kukonor mwaayaa kubo bēsyoonoo +/makeemuya.
8 +Mōōboontē keey ꞉akweek bānoonik kwaak nteenee mēēbērē ōboontē keey anii kwaak.”
9 Yu kakas ꞉biiko chēē chaang' kule kimii ꞉Yēēsu Beetannyaa bokukas. Kimā Yēēsu nkit nyēē kibokukāsē nteenee kimāchē kukas nkinee Lasaaro nyoo kiing'ēētēē ꞉Yēēsu meet.
10 Kichōb ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch kubakach nkinee Lasaaro
11 kuuyu, kiyey ꞉ng'eeteenyii bo meet kumwēyēē ꞉biiko chēē chaang' kāāntōōyichoo bo Yuutayeek ānkuyēēlchi Yēēsu ankookaasee keey inee.
/Kikeetorooch Yēēsu ām Yēērusālēēm kuu bāytooyiin
(Mataayo 21:1-11; Māārkō 11:1-11; Luuka 19:28-40)
12 Yu kayyeech, kukas ꞉biiko chēē chaang' choo kikiikukwa *Saakwaanaa bo Keeytaayeet kule kimii ꞉Yēēsu kuchōōnii Yēērusālēēm. 13 Yooto kunam sokēēkaab sōōsik ankutorookta Yēēsu. Kityēēnchinootē ꞉bichoo barak kule,
“Kutōrōriit ꞉Yēyiin!
Ibēruuroot ꞉nyi chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin.
Ibēruuroot ꞉bāytooyiintēētaab *Isrāyēēl.”
† 14 Kikalabaan Yēēsu ꞉sikiryēēt nyēē ki siirwaak, kootyiich yoo mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule,
15 “‑Mōōmuuyē, wē, ꞉biikaab Sāāyōōn.
† Ong'nyi chōōnii ꞉bāytooyiintēēng'woong'.
Kālāboonu ꞉sikiryo nyēē siirwaak.”
† 16 Mānāāsimkōōnkēt ꞉rubiik kule kiyēē /kikēēmiitē /kēēyēchinē Yēēsu kimii kōōtyiichē siruutēkaab Yēyiin. Nteenee yu kiiyēēyē ꞉Yēēsu kibkōōnkōy, kōōsōōtyi kiyoo kikiikumwooy ꞉siruutēk kurubta keey āk Yēēsu.
17 Kikiikwaamtaat ꞉biiko choo kikāsē kōōng'ēētēē ꞉Yēēsu Lasaaro meet ng'aleechaata.
18 Kunyoo, kiyey ꞉yooto kutorookta ꞉bichoo chaang' Yēēsu kuuyu ki ng'ālyoo ꞉nyoo nyēē manaayeyakay bēsyēēt ake!
19 Yooto kukōrōmchi keey *꞉Farisaayeek kule, “Kookas oob kule buch ꞉kiyēē ōmiitē ōyēyē! Okas, ntēē kāākuwuuchi ꞉kōōrēēt tukul chiichiito!”
Lēbkēchinē ꞉Yēēsu biiko tukul
20 Kimii ꞉nkicheek Kirikiik alake chēē kikikwa Yēērusālēēm bokwaam saakwaanaa.
21 Kiba ꞉Kirikiichoo ākoy wōlēē kimii ꞉Filibō nyoo kibo Beetsaayta ām Kalilaaya ānkumwoochi Filibō kule, “Boontēēt, kēēmāchē keekas Yēēsu.”
22 Kumwoochi ꞉Filibō Antereeya, nto yityo kuyibchi ꞉tukwaay Yēēsu lōkōōywēchoo.
23 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu icheek kule, “Kāākuyityi nanyuun yēē +/mākiitōrōōr *Wēritaab Chii.
24 !Kāāmwoowook, yoo kāmēēsuuchi ꞉kēbuswoontēēt ng'wēny ankume, kung'ētu ku inee keey. Nteenee yoo kame, makuyey āmiik chēē chaang'.
25 Chiito nyoo kāyēētyi keey soboonnyii, mākōōboot. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.
26 Chiito nyoo māchē kuyēwoo yiisyēēt kumāchāktōōs kuruba ānkēēboontootē keey āk inee. Mākukoonyit ꞉Baaba chiichooto yēwoo yiisyēēt.
27 Kaakwaama ꞉ng'uusng'uus. Lēyyē, +maamwaay nee? Ara +māāmwoochi Baaba kōōnēmwoo nyalili mii kuchōōnchoo? Acha, nto yu ki ākoy kuyityiin kuu nyooto.
28 Baaba, itōrōōr kaayneeng'uung'.” Yooto, kuchōōnēē ꞉bōlātēēt barak nyēē kimwooyē kule, “Kyāātōrōōr, ānku +māātōrōōr subak.”
29 Yu kakas ꞉biiko choo kikiiyyoong'iis yooto bōlātoonoo, kumwooy ꞉bichoo alake kule, “Kātul ꞉kōōrēēt.” Kulē ꞉alake, “Kāng'āloolchi *꞉malayikeet chiichi.”
30 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kātook ꞉bōlātoonoo kubo akweek mēēbērē anii.
31 Kāākuyityiin yēē +/mākiitiilchi biikaab kōōrēēt ng'aleek. +/Makeekwet Bāytooyiintoonoo bo kōōrooni.
32 Nteenee yoo /kiitōrōōroo, +māāyisu biiko tukul kukwa wōlēē āmiitē.”
33 Yooto kimwooyē ꞉Yēēsu kuu nyooto, kiibooru meet nyēē kimii kuchōōnchinē.
34 Kulēēnchi ꞉biiko Yēēsu, “Mwoowēēch ꞉kiruutēkyoo kule ming'iisyē *꞉Kāārārookiintēēt ākookoy. So ku ānō wōli imwooyē kule /kiitōrōōrē *Wēritaab Chii? Ng'oo ꞉chiichi /kēēbērē Wēritaab Chii?”
35 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “+Mōōboontē keey lēbkēēyyēēt bēsyōōs chēē ng'ēri. Nto yoo tōōboontē lēbkēēyyēēt, ōbēēsyētootēē simalukuyaak ꞉mēēnānēēt. ‑Mēēnkētē ꞉chii nyoo mii mēēnān wōlēē wēētii.
36 Yoo tōōboontē keey lēbkēēyyooni kumāchāktōōs okaasee keey sōōbooyiitu lēbkēēyyēēt.” Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechaata kubotēē yooto.
Kiikaasee keey ꞉biiko alake Yēēsu kutay ꞉alake
37 Ānkoo kikiikuyey ꞉Yēēsu ng'aleek chēē chaang' chēbo kwōng'uut ām taayeetaab bichoo, manaakookaasee keey ꞉bichoo inee.
38 Kiyeyakay ꞉yooto kootyiich yoo kimwooyē ꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya kule,
“Ara mii ꞉chii nyēē kiiyēnchi lōkōōywēkyoo ōō, Yēyiin,
nto nyēē kiikōōnkēt kāāmuukēywēēkuuk?”
† 39 Manaakookaasee keey ꞉bichoo Yēēsu, kurub kuu yoo kisirē *꞉Isaaya kumwooyē kule,
40 “Kiker ꞉Yēyiin koonyekwaa
ankuyey kuyoomcho ꞉mētēwook simakas kiy.
Kunyoo, ‑mēēmuuchē kukas kiy
āmēēmuuchē kusēw ꞉mētēwookwaa,
nto yooto, kumāwēēktōōs kukwa wōlēē āmiitē
sukung'eet āsoob icheek.”
† 41 Kimwooy *꞉Isaaya ng'aleechu kuuyu kikiikukas wōōyintaab Yēēsu ankikiikung'alaalee.
42 Ānkoo kiwuu nyooto, kiikaasee keey ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu ākoo mbo kāāntōōyik alak chēbo Yuutayeek. Nteenee kuuyu kinyōkōōrēch *꞉Farisaayeek, kimāng'āloolēē ꞉icheek ng'aleechaa kutook /simakeekwetee *kōōtaab saayeet.
43 Kiyey ꞉kāāntōōyichoo kuu nyooto kuuyu kichāmē yoo kāsil icheek ꞉biiko mēēbērē yoo kāsil ꞉Yēyiin.
Chiito nyoo kameekaasee keey Yēēsu +/mākiitiilchi ng'al
44 Kikuurchi ꞉Yēēsu biiko kule, “Chii nyoo keekaaseenaa keey, kumii kōōkoosēē keey Baaba anii nyoo kiiyookwoo.
45 Chiito nyoo kaakukasa, kaakukas nkinee Baaba nyoo kiiyookwoo.
46 Kyāāchōō kōōrooni chāākōōnu lēbkēēyyēēt sukung'eet ꞉chii ake tukul nyoo ikoosēēnoo keey mēēbērē ng'ētunēē mēēnān.
47 ‑Māātiilchinē chii ng'al nyoo kāsē ng'aleekyuu āmākoonyitē kuuyu kimāāchōōnii chāātiilchinē biikaab kōōrēēt ng'al nteenee kichāārāroochē.
48 Nto chii nyoo kataya ankutay ng'aleekyuu, makooruusta ꞉ng'aleechaa nkit bēsyoonoo bo tabanta kuuyu kichuunnyēē.
49 Ng'aleek chēē āmwooyē mākwoonēē wōlēē āmiitē, nteenee Baaba nyoo kiiyookwoo ꞉nyēē kimwoowoo kule āmwoowu.
50 Ānkētē kule kiyēē mwooyē ꞉Baaba kuyibu *soboontaab kibchuulyo. Kunyoo, kiy ake tukul nyoo āmwooyē ku nyēē kimwoowoo ꞉Baaba.”