16
Kāāyyoong'iin nyēē ki ng'oomng'ook
Nto mii yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii subak kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē ki mokoryoo nyēē kiboonto chiinyii nyēē kiiyyoonkyinē komosta nyēbo beesaanik. Kiyityi chiitaab kayta ꞉ng'aleek kule kimii ꞉chiichoo kwoomēē tukuuk keelat. Kukuur ꞉chiitaab kayta chiichooto kuwo kō ānkumwoochi kule, ‘Kwaakas ng'al chēē mā kāroomēch ām wōlēē imiitē. Kunyoo, āmāchē ichōb kiy ake tukul nyēē karaam, kuuyu āmiitē wāāyyoong'tiing' ām yiisyēēt.’
Koosootee keey ꞉chiichoo yu /kābokēēmwoochi kuu nyooto ānkulē, ‘Kāāboot yiisyēēnyuu! +Maayey nee? Ntēē ‑māāboontē nkur chēē sitaayeyaatee yiisyōōnuut chēē nyikiisēch ‑āmāāriiku soomsēēt. Aay, kāānkēt wōlēē āyēytooy yoo sāānyōōru chōōrōōnuutēk chēē sukuriibo yoo kāāboot yiisyooni.’ Kikuur biiko choo kiboonto bēsēntaab mokoryoontoonoo. Yooto, kuteebee nyēē kibo taay kule, ‘/Kēēyoochiing' ata?’ Kulē ꞉nyoo, ‘Mwaaytaab *musēytuuniit wōōnkiichēk bokol.’ Kulē ꞉kāāyyoong'iintoonoo, ‘Man, kunyoo, isir kule konom.’ Kuteebee nyēē kiikēērē kule, ‘Ntēē inyiing' /kēēyoochiing' ata?’ Kulē ꞉nyoo, ‘Nkoonuuk kuniyaanik bokol.’ Kumwoochi nyoo nkinee kule, ‘Isir kule tāmānwookik sisiit.’
Kumwooy ꞉mokoryoontoonoo kule, ‘Ntēē ākoo ng'oomng'ook man ꞉chiichi.’ ”
Kunyoo, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Inkētē keey ꞉biikaab kōōrooni ām wōlēē yēytooy tukuukwaa kusiir wōlēē inkētitooy icheek ꞉biiko choo kiikunyōōr lēbkēēyyēētaab Yēyiin.” Yoowa. 12:36; Ēfēēs. 5:8; 1Tēēs. 5:5
Māchāktōōs /kēēyēyiisyēē beesaanik ām kēēlto nyēē karaam
Yooto, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Ōyisunēē beesaanik chōōrōōnuutēk chēē ām lētuunoo, yoo kāākuyēk buch ꞉beesaanik, +mabokutaachaak ōminy kooriikaab kibchuulyo ām Kaab Yēyiin. Luuka 12:33 10 Chii nyoo /kiikoosēē keey ānkuriibē tukuuk chēē ng'ēri, kuriibē nkicheek chēē chaang'. Nto nyoo ‑/mākiikoosēē keey āmāriibē tukuuk chēē ng'ēri, kumāriibē mbo tukuuk chēē chaang'. Luuka 19:17-19 11 Nto yoo ‑mōōriibē tukuuk chēbo mokornoontiitaab kōōrooni, ku ng'oo ꞉nyēē mākuchāmwook ōriib mokornoontiitaab soboontaab Tāmirmiryēēt. Luuka 12:42, 48 12 Nto yoo ‑mōōmuuchē ōriibchi biiko alak beesaanikwaa kubo nee /kēēkōōnook chēēkwook?
13 Māmii ꞉chii nyēē imuuchē kōōmēlchiin kirōkōōn āyēēng' kuuyu ākoy kulay ꞉ake. Kunyoo, mēēmuuchāktōōs /kiinoomnyo yiisyēētaab Yēyiin āk muchastaab beesaan.” Mat. 6:24
Ng'aleek alak subak chēē kimwooy ꞉Yēēsu
(Mataayo 11:12-13; 5:31-32; Māārkō 10:11-12)
14 Yu kakas *꞉Farisaayeek alake kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu, kuroorchi, kuuyu kicham ꞉icheek beesaan miisin. 15 Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōyēyē keey ꞉akweek kule ōchurtootiin ām taayeetaab biiko, nteenee inkētē ꞉Yēyiin tuuyintaab moo nyēē kyoowung'te keey. Kiyēē yibē ꞉biiko kule bo koomānuut, ku buch ām wōlēē mii ꞉Yēyiin. Mat. 23:28; Ng'oong'. 2:23
16 Kumanaachokwaamtaat ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana lōkōōywēk, ki siruutēk choo kikōōnu *꞉Muusa āk lōkōōywēk choo kiyibu *wōōrkooyik ꞉chēē /kikyoomu. Kung'eetee kāchō ꞉Yoowaana ākoy ra, lōkōōywēk chēē /kyoomtootē ku chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nteenee mii ꞉biiko chēē chaang' kukwiilē. Mat. 11:12, 13 17 Imuuchē kubot ꞉barak āk ng'wēny nteenee mābotē ꞉ng'ālyoontēēt mbo akeenke ām siruutēchoo. 18 Chii ake tukul nyoo kakwet koorkēēnyii ankoomut ake, kaakubar kooyēēyto. Nto nyoo keemut koorko nyēē kaakukwet ꞉saanteenyii kāākōōntosuur ꞉nyoo kooyēēyoo.” Mat. 5:31-32; 19:9; Māārkō 10:11; 1Kōōr. 7:10-11
Lasaaro āk chii nyēē kiboonto bāytit
19 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē kiiloochē sirooy chēē kāroorānēch chēbo āliisyō nyēbo barak. Kikicham ꞉chiichi kuyēyē sookwoonuut āk tukuuk chēbo leles. 20 Nteenee kimii ꞉ake nyēē /kikēēkuurēē Lasaaro nyēē kisyēnunoot ām ng'woowōōk miisin. /Kikikiimukoonchi kaytaab mokoryoontoonoo kurkat. 21 Kumii yooto bo kurkat kubērē nto nyōōr mbo seeserik, kukwoonii ꞉ng'ōōkiik bokumēēlē ng'woowōōk.
22 Nto mii lētuunoo chokume ꞉Lasaaro. Kuyib *꞉malayikaanik wokōōbuurto keey *Abraam. Nyēē mā tyaa, chokume ꞉nkinee chiichoo kiboonto bāytit. /Keemuy, 23 nteenee /kibokēētōōrchi tāmirmiryēēnyii wōlēē mii ꞉maata nyēē māmisē. Kumii wōlooto, kutoobēn Lasaaro kuboonto keey Abraam.
24 Kukuurso ꞉chiichoo kule, ‘Baaba Abraam! Ntēē keewaang'taa ꞉maata! Iriireenaa ānkiiyooku Lasaaro chokōōwutēē moorineet bēēko kutiswoo ng'elyebta.’ 25 Nteenee kumwoochi ꞉Abraam kule, ‘Wēnyoo, māchāktōōs inkēt kule yoo kitēēsoboot, kiinyōōru tukuukuuk chēē kāroomēch chēē 'kiimāchē, nteenee kimii ꞉Lasaaro ng'woonin. Kunyi, miitoochi keey ra ꞉Lasaaro wōlēē nusaat, ānkiimiitē ꞉inyiing' ng'woonin. Luuka 1:51-53; 6:20-21, 24-25 26 Nto subak, mii ꞉nkōriit nyēē wōō miisin kwēēnuunyoo nyēē yoo kālē ꞉chii ake tukul nyēē mii wōli kuchō komosaa, mēēmuuchāktōōs. Māmii mbo subak ꞉chii nyēē imuuchē kuchōōnēē komosta nyoo imiitē kuchō komosi.’ 27 Kumwooy ꞉chiichoo kule, ‘Baaba Abraam, mwoochinoowoo naas Lasaaro kuwo kanyoo acheek 28 wokumwoochi mbo ng'eetaabiya muut kule kuriib keey /simākēētōōrchi nkicheek wōli tēē nyi ꞉ng'woonin kōōyyiin kābēk.’ 29 Nteenee kukētyi ꞉Abraam kule, ‘Kany kuyēbchi yiit siruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu *꞉Muusa āk *wōōrkooyik.’ 2Tēm. 3:16 30 Kukētyi ꞉nkinee chiichoo Abraam kule, ‘Baaba, māyēmē kuu nyoo baateey, nteenee kaykay yoo /kāākiiyookto chiito ake nyēē kiikume. Imuuchē kuwēēkiis ām miyootyēēt nyēē kiikuyey.’ 31 /Kēēkētyi chiichoo subak kule, ‘Yoo māmāchē raat mbo ꞉ng'eetaabkoomēt kukas kiyēē kimwooyē ꞉Muusa ākoo wōōrkooyik, ku mākoy kukāsyi chii ake tukul nyēē kang'eetee meet.’ ”

16:8 Yoowa. 12:36; Ēfēēs. 5:8; 1Tēēs. 5:5

16:9 Luuka 12:33

16:10 Luuka 19:17-19

16:11 Luuka 12:42, 48

16:13 Mat. 6:24

16:15 Mat. 23:28; Ng'oong'. 2:23

16:16 Mat. 11:12, 13

16:18 Mat. 5:31-32; 19:9; Māārkō 10:11; 1Kōōr. 7:10-11

16:25 Luuka 1:51-53; 6:20-21, 24-25

16:29 2Tēm. 3:16