16
Kāāyyoong'iin nyēē ki ng'oomng'ook
1 Nto mii yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii subak kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē ki mokoryoo nyēē kiboonto chiinyii nyēē kiiyyoonkyinē komosta nyēbo beesaanik. Kiyityi chiitaab kayta ꞉ng'aleek kule kimii ꞉chiichoo kwoomēē tukuuk keelat. 2 Kukuur ꞉chiitaab kayta chiichooto kuwo kō ānkumwoochi kule, ‘Kwaakas ng'al chēē mā kāroomēch ām wōlēē imiitē. Kunyoo, āmāchē ichōb kiy ake tukul nyēē karaam, kuuyu āmiitē wāāyyoong'tiing' ām yiisyēēt.’
3 Koosootee keey ꞉chiichoo yu /kābokēēmwoochi kuu nyooto ānkulē, ‘Kāāboot yiisyēēnyuu! +Maayey nee? Ntēē ‑māāboontē nkur chēē sitaayeyaatee yiisyōōnuut chēē nyikiisēch ‑āmāāriiku soomsēēt. 4 Aay, kāānkēt wōlēē āyēytooy yoo sāānyōōru chōōrōōnuutēk chēē sukuriibo yoo kāāboot yiisyooni.’ 5 Kikuur biiko choo kiboonto bēsēntaab mokoryoontoonoo. Yooto, kuteebee nyēē kibo taay kule, ‘/Kēēyoochiing' ata?’ 6 Kulē ꞉nyoo, ‘Mwaaytaab *musēytuuniit wōōnkiichēk bokol.’ Kulē ꞉kāāyyoong'iintoonoo, ‘Man, kunyoo, isir kule konom.’ 7 Kuteebee nyēē kiikēērē kule, ‘Ntēē inyiing' /kēēyoochiing' ata?’ Kulē ꞉nyoo, ‘Nkoonuuk kuniyaanik bokol.’ Kumwoochi nyoo nkinee kule, ‘Isir kule tāmānwookik sisiit.’
8 Kumwooy ꞉mokoryoontoonoo kule, ‘Ntēē ākoo ng'oomng'ook man ꞉chiichi.’ ”
Kunyoo, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Inkētē keey ꞉biikaab kōōrooni ām wōlēē yēytooy tukuukwaa kusiir wōlēē inkētitooy icheek ꞉biiko choo kiikunyōōr lēbkēēyyēētaab Yēyiin.” Yoowa. 12:36; Ēfēēs. 5:8; 1Tēēs. 5:5
Māchāktōōs /kēēyēyiisyēē beesaanik ām kēēlto nyēē karaam
9 Yooto, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Ōyisunēē beesaanik chōōrōōnuutēk chēē ām lētuunoo, yoo kāākuyēk buch ꞉beesaanik, +mabokutaachaak ōminy kooriikaab kibchuulyo ām Kaab Yēyiin. Luuka 12:33 10 Chii nyoo /kiikoosēē keey ānkuriibē tukuuk chēē ng'ēri, kuriibē nkicheek chēē chaang'. Nto nyoo ‑/mākiikoosēē keey āmāriibē tukuuk chēē ng'ēri, kumāriibē mbo tukuuk chēē chaang'. Luuka 19:17-19 11 Nto yoo ‑mōōriibē tukuuk chēbo mokornoontiitaab kōōrooni, ku ng'oo ꞉nyēē mākuchāmwook ōriib mokornoontiitaab soboontaab Tāmirmiryēēt. Luuka 12:42, 48 12 Nto yoo ‑mōōmuuchē ōriibchi biiko alak beesaanikwaa kubo nee /kēēkōōnook chēēkwook?
13 Māmii ꞉chii nyēē imuuchē kōōmēlchiin kirōkōōn āyēēng' kuuyu ākoy kulay ꞉ake. Kunyoo, mēēmuuchāktōōs /kiinoomnyo yiisyēētaab Yēyiin āk muchastaab beesaan.” Mat. 6:24
Ng'aleek alak subak chēē kimwooy ꞉Yēēsu
(Mataayo 11:12-13; 5:31-32; Māārkō 10:11-12)
14 Yu kakas *꞉Farisaayeek alake kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu, kuroorchi, kuuyu kicham ꞉icheek beesaan miisin. 15 Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōyēyē keey ꞉akweek kule ōchurtootiin ām taayeetaab biiko, nteenee inkētē ꞉Yēyiin tuuyintaab moo nyēē kyoowung'te keey. Kiyēē yibē ꞉biiko kule bo koomānuut, ku buch ām wōlēē mii ꞉Yēyiin. Mat. 23:28; Ng'oong'. 2:23
16 Kumanaachokwaamtaat ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana lōkōōywēk, ki siruutēk choo kikōōnu *꞉Muusa āk lōkōōywēk choo kiyibu *wōōrkooyik ꞉chēē /kikyoomu. Kung'eetee kāchō ꞉Yoowaana ākoy ra, lōkōōywēk chēē /kyoomtootē ku chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nteenee mii ꞉biiko chēē chaang' kukwiilē. Mat. 11:12, 13 17 Imuuchē kubot ꞉barak āk ng'wēny nteenee mābotē ꞉ng'ālyoontēēt mbo akeenke ām siruutēchoo. 18 Chii ake tukul nyoo kakwet koorkēēnyii ankoomut ake, kaakubar kooyēēyto. Nto nyoo keemut koorko nyēē kaakukwet ꞉saanteenyii kāākōōntosuur ꞉nyoo kooyēēyoo.” Mat. 5:31-32; 19:9; Māārkō 10:11; 1Kōōr. 7:10-11
Lasaaro āk chii nyēē kiboonto bāytit
19 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē kiiloochē sirooy chēē kāroorānēch chēbo āliisyō nyēbo barak. Kikicham ꞉chiichi kuyēyē sookwoonuut āk tukuuk chēbo leles. 20 Nteenee kimii ꞉ake nyēē /kikēēkuurēē Lasaaro nyēē kisyēnunoot ām ng'woowōōk miisin. /Kikikiimukoonchi kaytaab mokoryoontoonoo kurkat. 21 Kumii yooto bo kurkat kubērē nto nyōōr mbo seeserik, kukwoonii ꞉ng'ōōkiik bokumēēlē ng'woowōōk.
22 Nto mii lētuunoo chokume ꞉Lasaaro. Kuyib *꞉malayikaanik wokōōbuurto keey *Abraam. Nyēē mā tyaa, chokume ꞉nkinee chiichoo kiboonto bāytit. /Keemuy, 23 nteenee /kibokēētōōrchi tāmirmiryēēnyii wōlēē mii ꞉maata nyēē māmisē. Kumii wōlooto, kutoobēn Lasaaro kuboonto keey Abraam.
24 Kukuurso ꞉chiichoo kule, ‘Baaba Abraam! Ntēē keewaang'taa ꞉maata! Iriireenaa ānkiiyooku Lasaaro chokōōwutēē moorineet bēēko kutiswoo ng'elyebta.’ 25 Nteenee kumwoochi ꞉Abraam kule, ‘Wēnyoo, māchāktōōs inkēt kule yoo kitēēsoboot, kiinyōōru tukuukuuk chēē kāroomēch chēē 'kiimāchē, nteenee kimii ꞉Lasaaro ng'woonin. Kunyi, miitoochi keey ra ꞉Lasaaro wōlēē nusaat, ānkiimiitē ꞉inyiing' ng'woonin. Luuka 1:51-53; 6:20-21, 24-25 26 Nto subak, mii ꞉nkōriit nyēē wōō miisin kwēēnuunyoo nyēē yoo kālē ꞉chii ake tukul nyēē mii wōli kuchō komosaa, mēēmuuchāktōōs. Māmii mbo subak ꞉chii nyēē imuuchē kuchōōnēē komosta nyoo imiitē kuchō komosi.’ 27 Kumwooy ꞉chiichoo kule, ‘Baaba Abraam, mwoochinoowoo naas Lasaaro kuwo kanyoo acheek 28 wokumwoochi mbo ng'eetaabiya muut kule kuriib keey /simākēētōōrchi nkicheek wōli tēē nyi ꞉ng'woonin kōōyyiin kābēk.’ 29 Nteenee kukētyi ꞉Abraam kule, ‘Kany kuyēbchi yiit siruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu *꞉Muusa āk *wōōrkooyik.’ 2Tēm. 3:16 30 Kukētyi ꞉nkinee chiichoo Abraam kule, ‘Baaba, māyēmē kuu nyoo baateey, nteenee kaykay yoo /kāākiiyookto chiito ake nyēē kiikume. Imuuchē kuwēēkiis ām miyootyēēt nyēē kiikuyey.’ 31 /Kēēkētyi chiichoo subak kule, ‘Yoo māmāchē raat mbo ꞉ng'eetaabkoomēt kukas kiyēē kimwooyē ꞉Muusa ākoo wōōrkooyik, ku mākoy kukāsyi chii ake tukul nyēē kang'eetee meet.’ ”