16
Kitay ꞉Farisaayeek kōōyēnchi Yēēsu
(Māārkō 8:11-13; Luuka 12:54-56; 11:29)
Nto miitē bēsyēēt ake, kukwoonchi *꞉Farisaayeek ākoo *Satukaayeek Yēēsu kumāchē kutyem. Kimwoochi kuyēchi icheek kiy nyēbo kwōng'uut sukōōnkētēē kule boonto ꞉inee kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy. Nteenee kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Yoo imēnē, ōmwooyē ꞉akweek kule, ‘Mākumusēs tuun ꞉kōōrēēt, kuuyu arraa ꞉wōliin bo barak.’ Nto yoo bo kōrrōōn, ōmwooyē kule, ‘Yiiwoot ra, kuuyu kaarraniit ꞉wōliin bo barak ānkutuuluunkēnoot.’ Ōnkētē ꞉akweek kiyēē ibooru ꞉wōliin bo barak yoo kaarraniit ‑āmōōnkētē kiyēē ibooru ꞉ng'aleek chu ōkāsē kuyēyāktōōs. Biich chēē miyootēch choo kiikutēwēchākiis ꞉chēē tēēbē /kēēyēchi kiy nyēbo kwōng'uut. Ng'aleek baateey chēbo kwōng'uut chēē +/mākiiboorchi ku choo kibo Yoona.”
Yooto kubakaakta ꞉Yēēsu bichooto ānkuwēētēē mwēēnkēēt āk rubiikyii. Mat. 12:38; Luuka 11:16; Yoowa. 6:30
Ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeek āk *Satukaayeek
(Māārkō 8:14-21)
Nto yu kayit tōōliilēēt biitooniin, koosoot ꞉rubiik kule kikiikuwuutyēē mukaatiinek. Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeek āk *Satukaayeek.” Luuka 12:1 Kung'alaalee ꞉rubiichoo ng'aleechaa ānkumwooy kule, “Kāmwooy kuu nyooto kuuyu manaakeenamaanu mukaatiinek.” Nto yu kēēnkēt ꞉Yēēsu kiyēē king'āloolēē ꞉rubiikyii, kuteebee kule, “‑Mōōkoosēēnoo keey kāroomin? Ām nee yu ōmiitē ōmwooyē kule manoonamaanu mukaatiinek? Mat. 14:31 Mānōōnkēt kiy ākoy kura? ‑Mōōsōōtē mukaatiinechaa ki muut choo kyoomē ꞉biiko kisyēērōōk muutu āk kaatuukanik choo kyōōruruuchē kunyiy kērēboonichoo? Māārkō 6:52 Mat. 14:20 10 Nto mbo naas mukaatiinechaa ko tisab choo kwoomē ꞉biiko kisyēērōōk ang'wanu āk kaatuukanik choo kwōōruruuchē kunyiy kērēboonichoo? Mat. 15:37 11 Ām nee simōōnkēt kule kāmāāng'āloolwook kurubta keey āmiik? !Kāāmwoowook, ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeechaa āk Satukaayeechaa!” 12 Yooto nanyuun, kōōnkēt ꞉rubiichoo kule mēēbērē kimwoochinē icheek ꞉Yēēsu kuriibēē keey āmiik nteenee kimwoochinē kuriibēē keey kāānēētuutēkaab Farisaayeek āk chēbo *Satukaayeek.
King'oonkyi ꞉Yēyiin Bētērō kule ki ng'oo ꞉Yēēsu
(Māārkō 8:27-30; Luuka 9:18-21)
13 Yu kāwokuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiik rōōrōōkēētaab *kiriinkēētaab Kayisareeya Filiibi, kuteebee rubiikyii kule, “Mwooyē ꞉biiko kule *Wēritaab Chii, ku ng'oo?” 14 Kuwālchi ꞉rubiik kule, “Mwooyē ꞉alake kule inyiing' Bātisāniintēēt Yoowaana, kubērē ꞉alake *Eliiya, nto alak kumwooyē kule Cheremnyaa nto ku ake ām *wōōrkooyikaab Yēyiin nyēē kaakung'eetee *kāābkwoombiich.” Mat. 14:2; 17:10-13; 21:11 15 Kulēēnchi Yēēsu, “Nto akweek, ōbērē anii ku ng'oo?” 16 Kumwooy ꞉Simōōni Bētērō kule, “Inyiing' *Kāārārookiintēēt, Lakwataab Yēyiin.” Mat. 4:3; 14:33; Yoowa. 6:69; Yēyuut. 14:15
17 Yooto kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Simōōni araab Yoona, ibēruuroot. Mā chii ꞉nyēē kāng'oong'uung' ng'aleechu, nteenee Baaba anii nyoo miitē kibkōōnkōy. 18 Kunyi, +māākuuriing' kule Bētērō* Ibooru ꞉kaaynaani kule kitaweet. ānku +māātēēkyi kitawaani kōōnyuu nyēē ‑mēēbēlē ꞉Buunyoontēēt. Luuka 22:32; Yoowa. 1:42; 21:15-17; Kala. 2:6-9; Ēfēēs. 2:20 19 +Māākōōniing' kāāmuukēywēēk chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Kiy ake tukul nyēē ikērē ām kōōrooni, +/makeeker ām kibkōōnkōy. Nto nyēē iyootē ām kōōrooni, +/makeeyaat ām kibkōōnkōy.” Mat. 18:18; Luuka 11:52; Yoowa. 20:23 20 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kōōkiimchi rubiikyii masimkumwaaytaat kule inee ꞉Kāārārookiintēēt. Māārkō 8:30; 9:9
King'alaalee ꞉Yēēsu meenyii āk ng'eeteenyii bo meet
(Māārkō 8:31-33; Luuka 9:22)
21 Kuchakee yooto kuwo taay kutoow ꞉Yēēsu kumwoochinē rubiikyii kule ākoy kuwo ꞉inee Yēērusālēēm ānkubuntēē nyāliluutēk chēē chaang' ām āwunnyēkaab booyik, mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk. Kimwooy mbo subak kule ākoy /keebakach inee nto miitē bēsyēētaab sōmōk /kiing'eetee meet.
22 Yooto kuwēēto ꞉Bētērō Yēēsu komos ānkumwoochi kule, “Acha ōō, Mokoryoontēēt! Mēērook kuyēyākiis ꞉ng'ala chēē wuu choo ām wōlēē imiitē!”
23 Yooto kōōtuukyi Bētērō batay ānkumwoochi kule, “Sateenaa keey wē, Syeetaani! ‑Mēēyēku kāānākuut ām wōlēē āmiitē. 'Isōōtē kuu wōlēē isōōtitooy ꞉biiko, āmēēbērē kuu wōloo māktooy ꞉Yēyiin.”
Wuuyinto nyēē buntēē ꞉rubiintēētaab Yēēsu
(Māārkō 8:34—9:1; Luuka 9:23-27)
24 Nto tēē yoo kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Chii ake tukul nyoo māchē kurub ng'aleekyuu, kutay kiyēē māchē ꞉mooyēēnyii amanyokoriit meet. Yoo /kākēēwēēkyiin yuutēyu ng'ālyoo āk ng'ālyoo kumwooyē kule ‘ankunam murtooywoontēēnyii’. Ām bēsyōōsyēchooto, ki yoo kanamaat ꞉chiito murtooywoontēēt kōōbooru kule miitē /bokēēbākāchē. Yoo kaakucham kuyey kuu nyooto, kuruba. Mat. 10:38-39; Luuka 14:27; 1Bēt. 2:21 25 Nyoo kāyēētyi keey soboontaab kōōrooni, mākōōboot soboonnyii bo kibchuulyo. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni kubo anii, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo. Luuka 17:33; Yoowa. 12:25 26 Kāroomnyo nee nyēē nyōōru ꞉chii yoo kēētukuulchi keey tukuukaab kōōrooni ānkōōboot soboonnyii bo kibchuulyo? Nto kiy nee nyēē imuuchē ꞉chii kuwalee soboonooto? 27 Āmiitē ꞉anii, *Wēritaab Chii wāāchōōnii ām Lēbkēēyyēētaab Baaba āk malayikaanikyii, ānkuchāāyēchi chii ake tukul kurubta keey kiyēē kiikuyey. Tyēēn. 62:12; Cherem. 17:10; Mat. 13:41-42; 25:31-46; Yoowa. 5:29; Room. 2:6; Ng'oong'. 22:12 28 !Kāāmwoowook, mii ꞉biiko alake yu chēē mābēku kumanaakas Wēritaab Chii kuyibu bāytooyiisyēēnyii.”

16:4 Mat. 12:38; Luuka 11:16; Yoowa. 6:30

16:6 Luuka 12:1

16:8 Mat. 14:31

16:9 Māārkō 6:52

16:9 Mat. 14:20

16:10 Mat. 15:37

16:14 Mat. 14:2; 17:10-13; 21:11

16:16 Mat. 4:3; 14:33; Yoowa. 6:69; Yēyuut. 14:15

*16:18 Ibooru ꞉kaaynaani kule kitaweet.

16:18 Luuka 22:32; Yoowa. 1:42; 21:15-17; Kala. 2:6-9; Ēfēēs. 2:20

16:19 Mat. 18:18; Luuka 11:52; Yoowa. 20:23

16:20 Māārkō 8:30; 9:9

16:24 Yoo /kākēēwēēkyiin yuutēyu ng'ālyoo āk ng'ālyoo kumwooyē kule ‘ankunam murtooywoontēēnyii’. Ām bēsyōōsyēchooto, ki yoo kanamaat ꞉chiito murtooywoontēēt kōōbooru kule miitē /bokēēbākāchē.

16:24 Mat. 10:38-39; Luuka 14:27; 1Bēt. 2:21

16:25 Luuka 17:33; Yoowa. 12:25

16:27 Tyēēn. 62:12; Cherem. 17:10; Mat. 13:41-42; 25:31-46; Yoowa. 5:29; Room. 2:6; Ng'oong'. 22:12