26
Kicheeng' ꞉buunikaab Yēēsu wōlēē makunamta inee
(Māārkō 14:1-2; Luuka 22:1-2)
1 Yu kēēwoong' ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechu tukul, kumwoochi rubiikyii kule, 2 “Kuu yoo ōnkētē, kāākung'ēt ꞉bēsyōōsyēk āyēēnku /kyaam *Saakweetaab Keeytaayeet, nto yooto +/mākiiyokooytoo anii, *Wēritaab Chii, /bokēēkwērtoochoo murtooywoontēēt.” Māārkō 8:31
3 Kiiruruukyi keey ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo booyikaab Yuutayeek kaytaab *kibkōrōs nyēē wōō nyēē /kikēēkuurēē Kayaafa. Luuka 3:2; Yoowa. 11:49; 18:13, 24; Yēyuut. 4:6 4 Yooto kuchōb wōlēē makunamta Yēēsu /subokeebakach. 5 Kimwooy kule, “‑Mookany keenam chiichi /kyoomē Saakweetaab Keeytaayeet, kuuyu imuuchē ꞉biiko kuyey wōōrōōryēēt.” Mat. 21:46
Kiraang'tee ꞉koorkēēt ake Yēēsu mwaayta mēt
(Māārkō 14:3-9)
6 Nto yu miitē ꞉Yēēsu Beetannyaa ām kaab Simōōni chiichoo kikiikunāmē *꞉makereenik, 7 kuchō ꞉koorkēēt ake nyēē kiboontoonu mwaay nyēē kiboong'u nyēē anyiny nyēbo beesaan chēē chaang' miisin. Nto kumiitē ꞉Yēēsu kāmurēē keey yēē /kyoomiisyēē, chokuraang'tee ꞉koorkoonoo mētinyii mwaayaa. 8 Bērē kukas ꞉rubiikaab Yēēsu kuu nyoo, kung'woonchi ānkumwooy kule, “Ntēē sukunyarta ꞉koorkooni mwaay kuu nyi? 9 /Kātākyooltēē mwaayi beesaan chēē chaang' /ānkiikoochi bānoonik.”
10 Kiinkēt ꞉Yēēsu kiyēē kimii kumwooyē ꞉icheek. Yooto, kumwoochi rubiikyii kule, “Ōmāchēē nee ꞉akweek koorkooni? Ntēē kāākuyēwoo anii ng'ālyoo nyēē karaam. 11 Kookas, ōboontē keey ꞉akweek bānoonik ākookoy, nteenee mēēbērē ōboontē keey anii ākookoy. Kiruu. 15:11 12 Yoo kāroong'tēē ꞉koorkoonoo mwaayi mēt, kāmiitē kuyēytoo /subokeemuya. 13 !Kāāmwoowook, ‑/mākēēwuutyēē koorkooni ām kiyēē kaakuyey yoo /kyoomtooy lōkōōywēk chēē kāroomēch ām kōōrēēt tukul.”
Kiinēm keey ꞉Yuuta kuchaamta Yēēsu
(Māārkō 14:10-11; Luuka 22:3-6)
14 Nto miitē yoo kung'eet ꞉Yuuta Iskaryoot nyoo ki akeenke ām rubiikaab Yēēsu taman āk āyēēng' ānkuwo wōlēē kimiitē ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch. 15 Kiwokuteebee bichoo kule, “Kiy nee ꞉nyēē ōkōōnoo yoo kāāchōbwook kēēlto onam chiichi?” /Kēēchāmchi *feetaanik sosom.* Ki laatitaab beesaanik ꞉chu chēē kinyōōru ꞉wootwookiintō nyēē kāyēyiis yiisyēētaab ārook ang'wan. Ki tēē nyooto mbo ꞉laatit nyēē /kikyooltēē motwooriin nto /keekweyee mēt. Chuy. 21:32; Seka. 11:12 16 Nto kuchakee yooto kuwo taay kucheeng' ꞉Yuuta bārooyinto nyēē kachaamtee Yēēsu. Yoowa. 11:57; 13:2
/Kikeeyeyta wōlēē /kyoomēē Saakweetaab Keeytaayeet
(Māārkō 14:12-16; Luuka 22:7-13)
17 Nto yēē ki bēsyēētaab taayta nyēbo Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin, kōōnookyi ꞉rubiik yēē kimii ꞉Yēēsu ankuteebee kule, “Ānō wōlēē imāchē keeyeyte /sikyaamee *Saakweetaab Keeytaayeet?” 18 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Boocheeng'aate chii ām kiriing' ānkōōmwoochi kule, ‘Kāmwooy ꞉Kāānēētiintēēt kule: Kaakuyit ꞉bēsyōōsyēkyuu. Kunyi, āmiitē āk rubiikyuu, chāā-āmēē Saakweetaab Keeytaayeet kōōng'uung'.’ ” 19 Bokuyeyta ꞉rubiichoo saakwaanaa kuu wōloo kāmwooytoochinē ꞉Yēēsu.
Kiiboor ꞉Yēēsu chiito nyēē kimii wokuchoomtooy
(Māārkō 14:17-21; Luuka 22:21-23; Yoowaana 13:21-30)
20 Nto kumii kurātoorātē ꞉kōōrēēt, kōōbuur ng'wēny ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii taman āk āyēēng' kwoomiis. 21 Kumii kwoomiisyē, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, mii ꞉akeenke ām akweek nyēē makuchaamtaa.” 22 Kung'woonchi ꞉rubiichoo ānkutoow ꞉ake tukul kuteeb kule, “Ara anii ōō, Mokoryoontēēt?” 23 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Nyoo kiilābloobtooy ꞉tukwaay mukaatiit terekyeet akeenke ꞉nyēē makuchaamtaa. Tyēēn. 41:9 24 Makume *꞉Wēritaab Chii kuu yoo siraat. Nteenee mākung'woonchi sōō kule nee ꞉chiito nyoo makuchaamtaa! Kaykay nto /kimākēēsich chiichoo.” Isa. 53:8-9; Mat. 18:7; Luuka 24:26-27 25 Kumwooy ꞉Yuuta kule, “Anii mbonō oob ōō, Mokoryoontēēt?” Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ēē, inyiing'.” Yoowa. 13:2, 21-30
Kitoow ꞉Yēēsu saakweet nyēē lēēl
(Māārkō 14:22-26; Luuka 22:19-20; 1 Kōōriintēēk 11:23-25)
26 Nto mii yoo, kunam ꞉Yēēsu mukaatiit ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy ankubetes nto yityo kōōkoochi rubiikyii kumwoochinē kule, “Bōōrnyuu ꞉nyi, o-am.”
27 Kunam terekyeet nyēē kimiitē *꞉tifaayiik ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy ānkōōkoochi rubiikyii kumwooyē kule, “Oyyee ꞉akweek tukul. 28 Korotiikyuu ꞉chu chēbo *kiirootyeet nyēē lēēl† Mātinyē ꞉siruutēk alake ng'ālyoontēēt ‘nyēē lēēl’. chēē +/makiitaata /sikēēnyōōchi kaat biiko chēē chaang' kubo ng'ōōkiswookik. 1Kōōr. 10:16; 11:23-26 Chuy. 24:6-8; Seka. 9:11; Māārkō 14:24; Ibu. 9:20; 10:29; 13:20 29 !Kāāmwoowook, ‑māwāāyyēē subak tifaayiichu ākoy bēsyoonoo āyyēē āk akweek tifaayiik chēē leelach ām Kaab Baaba.”
30 Nto tēē yoo, kutyēēn kōōkoostooy Yēyiin, ānkung'ēētyo kutākyi keey Lekemeetaab *Musēytuuniinēk. Luuka 22:39
Kiiboor ꞉Yēēsu kule makutuuch keey ꞉Bētērō
(Māārkō 14:27-31; Luuka 22:31-34; Yoowaana 13:36-38)
31 Kumiitē kēēltaab too, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōmiitē ꞉akweek tukul bōōmwēyēēnoo kwēēmowuuniitēnyi, kuu yoo mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘+Maabakach ākiintēēt kusērēēt ꞉kēēchiirēk.’† Seka. 13:7 Mat. 26:56; Yoowa. 16:32 32 Nto yoo kaang'eetee meet, +maantooy Kalilaaya.” Mat. 28:7, 10, 16 33 Kuwālchi ꞉Bētērō kule, “Ānkoo kāmwēyēēniing' ꞉chuut tukul mākoy abakaaktiing' ꞉anii.”
34 Kukētyi ꞉Yēēsu Bētērō kule, “Kāāmwoowuung', ām kwēēmowuuni, kutoombo kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit, +meetuuch keey ꞉inyiing' areet sōmōk kule ‑mēēnkētoo.” 35 Kuwāl ꞉Bētērō kule, “Mākoy atuuch keey kule ‑māānkētiing'. Yoo kābo meet kēēbēku ꞉tukwaay.” Kōōruumchi ꞉nkicheek rubiik chuut tukul kuu nyooto. Luuka 22:34-35; Yoowa. 13:36-38
Kiwokusaayee ꞉Yēēsu Ketesemaane
(Māārkō 14:32-42; Luuka 22:39-46)
36 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii yēē /kēēkuurēē Ketesemaane, kumwoochi kule, “Okanyaa yuutēyu, āwē ꞉anii yuun waasaay.” 37 Kuwēēto keey Bētērō ākoo wērichoo āyēēng' bo Sebetaayo. Kyaam ꞉ng'uusng'uus Yēēsu kut kulōōklōōkēn. 38 Nto tēē yoo, kumwoochi mbo Bētērō kule, “Kāāmuy ꞉anii kut wuu nyēē +maameey. Kunyi, ōng'ētunēē yuutēyu ānkōōkāsu.” 39 Yooto koonaakta taay kisich ānkukutuny ānkuyim kutiiny tokochta ng'wēny kusaay kule, “Baaba, yoo imuuchāktōōs, inēmtoowoo nyalili. Nteenee kuyeyakay kuu wōloo imāktooy, mēēbērē wōloo āmāktooy ꞉anii.” Mat. 6:10; 20:22; Yoowa. 18:11; Ibu. 10:9
40 Nto yu keeyeey wōloo kimii ꞉rubiikyii sōmōku kunyōōr kuruuytōōs. Kumwoochi Bētērō kule, “Kāmōōmuuchē kēēkāsu tukul mbo asiista akeenke? 41 Māchāktōōs ōkāsu ānkōōsooyē simōō-āsyi keey tyēmiisyēēt. Ōbērē nto oyey, āmāmii ꞉nkuruuk.” Mat. 6:13; Ēfēēs. 6:18; 1Bēt. 5:8 42 Yooto kooyeey subak ankusaay kule, “Lēyyē, Baaba, yoo mēēmuuchāktōōs /kiinēmtoowoo nyalili, kuyeyakay kuu wōloo imāktooy.” Mat. 6:10
43 Yu kēēyēēw ꞉Yēēsu nyēbo āyēēng', kunyōōr mbo Bētērō kāruuyo subak, kuuyu kiboonto rwoonik chēē nyikiisēch. 44 Kubakaakta rubiichoo ankuwokusaay nyēbo sōmōk kumwooyē kuu yoo kābo taay. 2Kōōr. 12:8 45 Nto tēē yoo kooyeey wōloo kimiitē ꞉rubiik ānkumwoochi kule, “Ākoo tōōbēng'tēē rwoonik? Okas, kaakuyit ꞉āsiiswēk /kiiyokoochi *Wēritaab Chii āwunnyēkaab kibng'ōōkisiis! Yoowa. 12:23; 13:1; 17:1 46 Ong'nyiin choomtooyiintēēt kāākuchō! Ōng'ēētyē bokēētuuyēē.” Luuka 5:16; Ibu. 5:7-8
/Kikeenam Yēēsu nteenee kitay /kēēsār
(Māārkō 14:43-50; Luuka 22:47-53; Yoowaana 18:3-11)
47 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kuyitu ꞉Yuuta nyoo ki akeenke ām rubiikaab Yēēsu taman āk āyēēng'. Kiboontoonu keey biiko chēē chaang' chēē kitinyē chōōkiinēk ākoo syaariinek chēē kiiyooku ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo booyik. 48 Kikiisimkumwoochinē ꞉Yuuta bichoo kule, “Nyoo ōkāsē ātōrōōchē, ōnāmē nyooto.” 49 Kutākyinē keey ꞉Yuuta Yēēsu bakeenke ānkutōrōōchē kumwooyē kule, “Aase, Mokoryoontēēt.” 50 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Kāchēētōrōōchoo man ōō, murooni?” Kutēryēkyinē ꞉bichoo Yēēsu bakeenke.
51 Kukāsē ꞉rubiintēēt ake nyēbo Yēēsu kuu nyoo, kung'usu chōōkiit nto bērē kuyeb motwooriintēētaab *kibkōrōs nyēē wōō, kuchwenta yiitit kōōsuuyto. 52 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiintoonoonyii kule, “Kētyi chōōkiing'uung' kiraaru, kuuyu iwoong'tooy ꞉chōōkiit chii nyoo kicham chōōki. 53 ‑Mōōnkētē kule āmuuchē ꞉anii ākuur Baaba kuyēētyēēchoo areet akeenke ānkōōmuuchē kōōyookwoo lukōōsyēk taman āk āyēēng' chēbo malayikaanik? 54 Kāyityiin ꞉ng'aleechu āk siruutēkaab Yēyiin.”
55 Kuwēēkyi keey ꞉Yēēsu bichoo ānkumwoochi kule, “Ōbērē āntōōchinē ꞉anii lukēēt nyēē māchē kuweech kōōrēēt sookwaante chōōkiinēk āk syaariinek boonamaa? Ntēē kwāāboontē keey ꞉anii akweek kwaak ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin ānēētiisyē. Kwaamaak ꞉nee simoonamaa yooto? 56 Nteenee ityiichē ꞉ng'aleechu tukul siruutēkaab *wōōrkooyik.” Kimwēyēē ꞉rubiik Yēēsu! Mat. 26:31; Luuka 24:44
Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab kōōkwēēt nyēē wōō nyēbo Yuutayeek
(Māārkō 14:53-65; Luuka 22:54-55, 63-71; Yoowaana 18:13-14, 19-24)
57 Nto mii yoo kukwēryoot ꞉bichooto Yēēsu kaab Kayaafa, kibkōrōs nyoo wōō. Kikiikōōruruukyi keey wōlooto ꞉kāānēētikaab kiruutēk ākoo booyik. 58 Kiinaamaat ꞉Bētērō Yēēsu ākoy kiyēnkuutaab kaytaab chiichoo bo kōrōs ānkōōbuur āk riibiikaab kayaata sukukas kiyēē makuyeyakay.
59 Kimach *꞉kōōkwēētaab Yuutayeek tukul kōōyyoonkyinē ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch, kule kunyōōr ng'ālyoo nyēē miyaat nyēē nāmē Yēēsu /sikiitiilchi meet. 60 Nteenee mānāānyōōr ng'ālyoo ānkoo kisyeem ꞉biich chēē chaang' kumōlōlchi Yēēsu ng'al. Nto yityo kōōnēm keey ꞉biiko alake āyēēnku 61 ānkumwooy kule, “Kimwooyē ꞉chiichi kule imuuchē kōōturbuub Kōōtaab Yēyiin ankuteechee bēsyōōsyēk sōmōk.” Yoowa. 2:19 62 Kōōyyo *꞉kibkōrōs nyēē wōō ankuteebee Yēēsu kule, “Itinyē wōlēē ituuktooy keey ām ng'aleechu mwooyē ꞉bichu?” 63 Kusiisyi keey ꞉Yēēsu. Kumwoochi subak ꞉kibkōrōs nyoo wōō Yēēsu kule, “Ātēēbēēniing' ām taayeetaab Yēyiin kule ii, ‘Inyiing' man *Kāārārookiintēēt, Lakwataab Yēyiin?’ ” 64 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Ēē, wuu nyooto, 'keemwaay. Nteenee āmwoowook akweek tukul kule: +Mookas *Wēritaab Chii kōōbuurunēē āwutaab taay nyēbo Nyoo bo Kāāmuukēy ankookas kuchōōnēē boolik.” Tān. 7:13; Māārkō 12:36; 13:26
65 Kikwaany keey ꞉moo chiichoo wōō bo kōrōs kut kubaach sirookyii ānkumwooy kule, “!Kookas, kaakookerkeeyee keey ꞉chiichi Yēyiin! Nee ake ꞉nyēē /tākēēmwoowēēch kurubta keey āk chiichi? Kookas oob wōlēē kāākōōntosuurto Yēyiin? Laawi. 24:16; Chōōw. 2:13; Yoowa. 10:33; 19:7 66 Ōbērē nee ꞉akweek?”
/Kēēlēēnchi, “Misyinē ꞉meet.” 67 King'utyinē ꞉alake koonyek ānkōōtuluuchē, kusyēēchē ꞉alake Isa. 50:6; 53:5; Mat. 27:30 68 sukumwoochinē kule, “Kāārārookiintooni, ng'oo ꞉nyoo kābiring'?” Mat. 21:11
Kituuch keey ꞉Bētērō
(Māārkō 14:66-72; Luuka 22:56-62; Yoowaana 18:15-18, 25-27)
69 Yooto kumiitē ꞉Bētērō yoo kibo biiy, kuchō ꞉chēēbto ake nyēē ki motwooriin ānkumwoochi kule, “Kwēēboontootē keey ꞉nkinyiing' Yēēsu nyēbo Kalilaaya.” 70 Nteenee kutuuch keey ꞉Bētērō ām taayeetaab biiko tukul kule, “‑Māānkētē kiyēē imiitē imwooyē.” 71 Nto tēē yoo kōōnookyi ꞉Bētērō yēbo oreet nyēē wēētii kayaata. Bērē kukas ꞉chēēbto ake, kumwoochi biiko kule, “Kiboontootē keey ꞉chiichi Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt.” 72 Kutuuch keey subak ꞉Bētērō kut kuchubchinē keey kule, “‑Māānkētē ꞉anii chiichi!” 73 Nto nyēē mā tyaa kōōnookyi Bētērō ꞉biiko chēē kikiiyyoonyēē yooto ānkumwoochi kule, “Kubooyiit man, inyiing' ꞉ake. Kerkeey ꞉ng'elyebng'uung' nyēbo chiichi.” 74 Kuchubchi keey ꞉Bētērō kule, “‑Māānkētē ꞉anii chiichi!” Kubēkunēē ꞉ng'aleechaa kuutiinyii, kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit bakeenke.
75 Yooto nanyuun koosoot ꞉Bētērō yoo kimwooyē ꞉Yēēsu kule, “Kutoombo kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit, +meetuuch keey ꞉inyiing' areet sōmōk kule ‑mēēnkētoo.” Yooto kuwo saang' ānkuwokuriir nyēē ng'waa miisin. Mat. 26:34
26:2 Māārkō 8:31
26:3 Luuka 3:2; Yoowa. 11:49; 18:13, 24; Yēyuut. 4:6
26:5 Mat. 21:46
26:11 Kiruu. 15:11
*26:15 Ki laatitaab beesaanik ꞉chu chēē kinyōōru ꞉wootwookiintō nyēē kāyēyiis yiisyēētaab ārook ang'wan. Ki tēē nyooto mbo ꞉laatit nyēē /kikyooltēē motwooriin nto /keekweyee mēt.
26:15 Chuy. 21:32; Seka. 11:12
26:16 Yoowa. 11:57; 13:2
26:23 Tyēēn. 41:9
26:24 Isa. 53:8-9; Mat. 18:7; Luuka 24:26-27
26:25 Yoowa. 13:2, 21-30
†26:28 Mātinyē ꞉siruutēk alake ng'ālyoontēēt ‘nyēē lēēl’.
26:28 1Kōōr. 10:16; 11:23-26
26:28 Chuy. 24:6-8; Seka. 9:11; Māārkō 14:24; Ibu. 9:20; 10:29; 13:20
26:30 Luuka 22:39
†26:31 Seka. 13:7
26:31 Mat. 26:56; Yoowa. 16:32
26:32 Mat. 28:7, 10, 16
26:35 Luuka 22:34-35; Yoowa. 13:36-38
26:39 Mat. 6:10; 20:22; Yoowa. 18:11; Ibu. 10:9
26:41 Mat. 6:13; Ēfēēs. 6:18; 1Bēt. 5:8
26:42 Mat. 6:10
26:44 2Kōōr. 12:8
26:45 Yoowa. 12:23; 13:1; 17:1
26:46 Luuka 5:16; Ibu. 5:7-8
26:56 Mat. 26:31; Luuka 24:44
26:61 Yoowa. 2:19
26:64 Tān. 7:13; Māārkō 12:36; 13:26
26:65 Laawi. 24:16; Chōōw. 2:13; Yoowa. 10:33; 19:7
26:67 Isa. 50:6; 53:5; Mat. 27:30
26:68 Mat. 21:11
26:75 Mat. 26:34