1 Nto yu kāmwook ꞉asiista, kootiil *꞉kōōkwēētaab Yuutayeek tukul kunam wōlēē mii ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch, booyik āk kāānēētikaab kiruutēk kurat Yēēsu ānkukwēryoot ākoy kaab *Bilaato.

2 Yu /kakiiyiitita kaab Bilaato, kuteebee ꞉nyoo Yēēsu kule, “Inyiing' ꞉bāytooyiintēētaab Yuutayeek?” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule: “Wuu nyooto, sinee.” 3 Kiiteeyee keey ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch kule kiikuyey ꞉Yēēsu ng'al chēē chaang'. 4 Kuteebee ꞉Bilaato Yēēsu kule, “Māmii ꞉kiyēē 'ikētu kurubta keey ng'aleechu mwooyē ꞉bichu kule !kiiyey?” 5 Mānāākēt ꞉Yēēsu ng'ālyoo. Kubotyi ꞉tonkoy Bilaato. Māārkō 14:61

6 Kiityooktooy ꞉bāytooyiintēēt ām kēnyiit ake tukul kibratyaanteet akeenke nyoo kaakutool ꞉biiko. /Kikēēyēyē kuu nyooto yoo /kyoomē *Saakweetaab Keeytaayeet. 7 Kimii ām bēsyōōsyēchooto ꞉biiko alake chēē kikwiilē bāytooyiisyēētaab Bilaato ānkikiikubākākiis kut /kikiikeerat. Akeenke ām bichooto ku nyēē /kikēēkuurēē Baraaba. 8 Yooto kōōruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang' kaytaab Bilaato. Kusoom ꞉bichoo Bilaato kōōtyooktoochi chiito akeenke nyēē rataat kuu yoo kwēētyooktoochinē kwaak yoo mii ꞉saakwaanaa. 9 Kuteeb ꞉Bilaato kule, “Ōmāchē ātyooktoowook bāytooyiintēētaab Yuutayeek?” 10 Kitēēbēē ꞉Bilaato bichoo kuu nyooto kōōnkētē kule kēētuuyiityi ꞉mbo kibkōrōs Yēēsu moo. 11 Nteenee kōōwuruur ꞉mbo kibkōrōs biiko tukul kumwoochi Bilaato kootyaakta Baraaba yoo kātēētyooktooy Yēēsu. 12 Kuteeb ꞉Bilaato kule, “Kunyi, ōmāchē ayeyee nee naas chiichi ōbērē bāytooyiintēētaab Yuutayeek?” 13 Kōōruumchi ꞉biiko tukul kule, “Ibakach!” 14 Kumwoochi ꞉Bilaato biiko kule, “Ara koleel nee ꞉chiichi?” Kubōloobōl ꞉biiko kule, “Obakach! Obakach!” 15 Nto kuuyu kimāmāchē ꞉Bilaato kunyēēr ꞉biiko, kōōtyooktoochi Baraaba. /Kikiityōōlsēt Yēēsu, nto tēē yoo kōōyokooyto /bokēēkwērtoochi *murtooywoontēēt.

16 Kubeeta ꞉biikaab lukēēt Yēēsu ākoy kaytaab *Bilaato āriit ānkukuur lukēētaab booryēēt tukul.

17 Kōōlookyi sireet nyēē arraa ankutaay kuutwēētaab kātook ankookemeer mētinyii wuu nyēē kāyēk bāytooyiintēēt. Luuka 23:11 18 Yu /kāākiilookyi tukuuchoo, /kēētoow /keeyey keey kule /kākēēsilto Yēēsu /kēēmwooyē kule, “Kimkim! Bāytooyiintēētaab Yuutayeek!” 19 Kiikōryōōnyēē ꞉bichoo Yēēsu kirōkto mēt ānkung'utyinē kibtaman ānkukutunyēē taayeenyii kuyēyē keey kule kākoonyit. Māārkō 14:65

20 Yu /kāākiintosuur, /kiirēēkunēē siraanaa arraa /ānkiilookyi sirookyii choo bo kwaak nto tēē yoo, /kēēkwēryoot /bokēēkwērtoochi murtooywoontēēt.

21 /Kēēmii /kēēbēētooy /kēētuuyēē chiito ake nyēē kibo kōōrēētaab Kurēēn. /Kikēēkuurēē chiichoo Simōōni nyēē ki kwaaniitaab Alekisaanta ākoo Ruufō. /Kēētuuyēē kuu nyooto, /kēēkērchinē koong' kukalab murtooywoontēētaab Yēēsu. Room. 16:13

22 Kikwēryoot ꞉bichoo Yēēsu ākoy yēē /kēēkuurēē Kolkoota, (kaayneet nyēē ibooru kule ‘Rōkyēētaab Mēt’). 23 Nto bērē kōōkoochi ꞉bichoo Yēēsu *tifaayiik chēē /kikeetasee saakityeek* /Kikēēyēyiisyē saakityeechaa kōōboot ng'wooninto. alak, kutay kuyye.

24 Kukwērtoochi ꞉bichoo Yēēsu murtooywoontēēt. Nto yu mākubchēchi keey sirookyii, kubar *sēkēēryēēt sukōōnkētēē kule ng'oo ꞉nyēē mākuyib sireet nkōnō. Tyēēn. 22:18

25 Ki asiistaab sōmōk nyēbo kōrrōōn, yu /kikēēkwērtoochinē Yēēsu murtooywoontēēt. 26 /Kikiikēēsirchi kiito ake ng'aleek chēē kiyey /sikiitiilchi Yēēsu meet chēē kimwooyē kule: BĀYTOOYIINTĒĒTAAB YUUTAYEEK. Mat. 27:11

27 /Kikēēkwērtoochi nkicheek kibng'ōōkisiis āyēēng' murtooywōōsyēkwaa. /Kikiiyyoong'tēē ake āwutaab taay nyēbo Yēēsu /ānkiiyyoong'to ake nyēbo kaataam.† Tāsyinē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni 28: Kiityiich ꞉yuutēyu siruutēkaab Yēyiin choo mwooyē kule, ‘/Kikeetasta kibng'ōōkisiis.’ Isa. 53:12

29 Kiinchuruurē ꞉biiko chēē kimurē yooto Yēēsu ānkukwērtooy mētēwook kumwoochinē kule, “Ntēē kwēēbērē ꞉inyiing' +mēēturbuub *Kōōtaab Yēyiin ankiiteechee subak bēsyōōsyēk sōmōk? Yoowa. 2:19; Māārkō 14:58; Yoowa. 2:19 30 Iraraach keey naas. Irēkunēē murtooywoontoonoo!”

31 Kiinchuruur ꞉nkicheek mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk Yēēsu kumwoochinē keey kule, “Kiisoobē ꞉chiichi biiko alak, ntēē ‑mēēsoob keey naas. 32 Kēēmāchē keekas ra kāārārookiintooni kuurē keey kule bāytooyiintēētaab *Isrāyēēliik. Yoo keemuuch kurēkunēē murtooywoontooni, +mākiiyēnchi.” Kiinchuruur ꞉nkicheek kibng'ōōkisiisyēchoo kimii murtooywōōsyēkwaa. Tyēēn. 22:7; 109:25

33 Kichō ꞉mēēnānēēt bēēt nyēē kiker kōōrēēt tukul, kung'eetee āsiiswēk lo ākoy āsiiswēk sokool. Āmōōs 8:9 34 Yu kayit āsiiswēk sokool kōōnchō ꞉Yēēsu kule, “Yēyiintēēnyuu, Yēyiintēēnyuu, ntēē 'keebakaaktaa!”† Tyēēn. 22:1 (Kimwooyē yooto ām kuutiinyii kule, “Ēlōōy, Ēlōōy, lema sabaktani?”)

35 Yu kakas ꞉biikaab lukēēt chēē kimii yooto, kulē, “Okas, miitē kukuurē *Eliiya.” 36 Kulabatee ꞉chiito ake kiroonkuryēēt ankooluumta *tifaayiik chēē tāytāy. Kurutyi kiroonkuryoonoo kēētit ānkōōyokoochi kuutiitaab Yēēsu ānkulē, “Okany keekas yoo mākuchō ꞉Eliiya chokōōrēēkunēē murtooywoontooni!” Tyēēn. 69:21

37 Kiinchō ꞉Yēēsu ankung'et.

38 Yooto bakeenke, kukērēērunēē keey āyēēng' kuchakee barak ākoy ng'wēny ꞉ankeet nyēē ki rikimim nyoo /kikiiyēēlēē Kitōōkiitaab *Kōōtaab Yēyiin. Chuy. 26:31-33; 2Tēt. 3:14; Ibu. 10:19-20

39 Yu kakas ꞉chiito nyēē wōō nyēbo lukēētaab booryēēt‡ Tāsyinē ꞉siruutēk alake kule ‘wōlēē kiinchōōyto āk’. wōlēē kameeta ꞉Yēēsu, kumwooy kule, “Kubooyiit man, ākoo Lakwataab Yēyiin ꞉chiichi.” Mat. 27:11; Māārkō 1:1, 11

40 Kikiiyyoong'iis ꞉chēēbyōōsōōk alake yēē lōō kutoobēnē kiyēē kiyēyāktōōs. Chēēbyōōsōōchoo alak ku Maaryaa nyēbo Maktaala, Sālōōmē ākoo Maaryaa kaametiitaab Yōōsē āk Yāākōbō nyoo mining'. 41 Kirubootē ānkiyēētyēēchinootē ꞉chēēbyōōsōōchoo Yēēsu, yoo kimii Kalilaaya. Kimii ꞉nkicheek chēēbyōōsōōk alake yooto chēē chaang' chēē kiinaam Yēēsu ākoy Yēērusālēēm. Luuka 8:2-3

42-43 Ki bēsyēēt ꞉nyooto nyēē kichōbēē keey ꞉Yuutayeek kukānyoonu bēsyēētaab *Sabaato. Kimii ꞉boontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Yōōsēēf nyēbo *kiriinkēētaab Arimataaya nyēē ki kiirwookiin nyēē kitookunoot ām *kōōkwēētaab Yuutayeek. Kikiikōōyēnchi ꞉boontoonoo kule kichōōnēē ꞉Yēēsu Kaab Yēyiin chokuyēk Bāytooyiintēēt nyoo /kikēēmii /kēēkānyē. Yu kakas ꞉boontoonoo kule kaakuriik ꞉āsiiswēk chēē toowu ꞉bēsyēētaab *Sabaato ānkutākumii ꞉Yēēsu murtooywoontēēt, kukāng' ānkuwo kaab *Bilaato wokusoom /kēēchāmchi kōōnēm muustaab Yēēsu sukumuy, kumanaarataarat ꞉kōōrēēt. 44 Kiilat ꞉Bilaato yu kakas kule kaakume ꞉Yēēsu. Kikuur chiito nyēē wōō nyēbo lukēēt ankuteebee kule, “Kaakume ꞉Yēēsu, man?” 45 Kumwoochi ꞉nyoo kule, “Kaakume.” Kuchāmchi Yōōsēēf wokuyib muustaab Yēēsu. 46 Kiwokwaal ꞉Yōōsēēf ankeet ānkuwokōōrēēk muustaab Yēēsu ām murtooywoontēēt ankuratee ankaanaata. Kunam muusto ānkuwokōōtōōr kochonkeet ake nyēē /kikiikiiwōr. Nto yityo, kuwunukyi rwaanteet nyēē wōō kuker kochonkaanaa.

47 Kikāsē ꞉Maaryaa nyēbo Maktaala ākoo Maaryaa, kaametiitaab Yōōsē, yēē /kikeekonoree Yēēsu.