1 Nto mii yoo, kung'eetee ꞉Yēēsu yooto, kwaay āynēētaab Yoortaan ānkutākyi keey Yēēmēētaab Yuuteeya. Kiiruruukyinootē keey ꞉biiko chēē chaang' kutēē yooto tukul. Kooneet ꞉Yēēsu biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuu yoo kwēēnēētē kwaak.

2 Yooto, kukwoonchi *꞉Farisaayeek alake chēē kimāchē kutyem, ankuteebee kule, “/Kēēchāmē ām kiruutēkyoo kukwet ꞉chii koorkēēnyii?” 3 Kukētyi ꞉Yēēsu ām tēēbuutyēēt kule, “Kimwoochi nee *꞉Muusa mbo kuukoong'?” 4 Kumwooy ꞉bichoo kule, “Kichāmchi ꞉Muusa saanteet kusirchi barweet nyēē bārēē kooyēēyto.” Kiruu. 24:1-4 5 Kumwoochi ꞉Yēēsu Farisaayeechaa kule, “Kichām ꞉Muusa barwaanaa, kuuyu wuuyēch ꞉mukuulēywēkaab biiko. 6 Yu kitoowu ꞉Yēyiin kuyēyē kōōrēēt, ‘Kiyey murēn āk koorko.’† Toowu. 1:27 7 ‘Kunyoo, kiyooto nyēē yēyē murēn kung'eetee kōōtaab kwaan āk kaamet ankoomut koorkēēnyii 8 ānkunoomnyo ꞉tukwaay kuyēk kiy akeenke.’† Toowu. 2:24 Mēēbērē tāku biich āyēēng', nteenee kāākuyēk kiy akeenke. 9 Kunyi, mēēbēēsyo ꞉chii kiyēē kiikōōnoomcho ꞉Yēyiin.”

10 Kumii kō, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kōōboorchi ng'ālyoontoonoo. 11 Kumwoochi kule, “Chii nyoo kakwet koorkēēnyii ankoomut ake, kāākuchoolwookēnchi koorkoonoo kākwētē. 12 Nto nkinee koorkēēt nyoo katay saanteenyii ankoomut keey ākoo chiito ake, kāākuchoolwookēnchi saantaanaa kātāyē.” Mat. 5:32; 1Kōōr. 7:10-11

13 Kimii ꞉biiko alake chēē kiimutyi Yēēsu lēēkōōk sukutiinyēē āwunnyēk kōōbēruur, nteenee kiiburyoong'to ꞉rubiik bichoo.

14 Yu kakas ꞉Yēēsu kiyēē kiyey ꞉rubiik kukōrōmchi kule, “Ōbāroochi lōkōchoo minkēēch kukwa wōlēē āmiitē! ‑Mooraany kuuyu biiko chēē wuu chuutēchu ꞉chēē iwutē bāytooyiisyēētaab Yēyiin. 15 !Kāāmwoowook, chii nyoo ‑mēēkoosēē keey Yēyiin kuu wōloo yēytooy ꞉lōkōchoo, ‑mēēwutē ꞉nyoo Kaab Yēyiin.” Mat. 18:3 16 Kutorooch ꞉Yēēsu lōkōchoo ānkutiiny āwunnyēk ankusaay Yēyiin kōōbēruur.

17 Yu katas taay ꞉Yēēsu ākoo baannyii, kulābāt ꞉chiito ake ānkukutunyēē taayeenyii ānkulē, “Kāānēētiintēēt! Ikaraam ꞉inyiing'. +Maayey nee sāānyōōru *soboontaab kibchuulyo?” 18 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ām nee siikuuroo kule āwuu karaam? Yēyiin nkit ꞉nyēē karaam. 19 Ābērē 'inkētē kiruutēkaab Yēyiin choo kimwooyē *꞉Muusa kuu: ‘‑Meebakach chii, ‑meemarte, ‑mēēchōōrsē, ‑mēērātyi chii ng'wiiynan, ‑mēēlātu chii, iywey kōōn āk koomēt.’† Chuytaayeet 20:12-16; Kiruutēk 5:16-20” 20 Kumwooy ꞉chiichoo kule, “Kāānēētiintēēt, kyāākir ng'aleechaa kung'eetee āmining'.” 21 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu chiichoo. Kung'ērēkyi ānkumwoochi kule, “Botuung' ꞉kiito akeenke. Wee-alte kiy ake tukul nyēē iboontē, 'ānkiisārunēē bānoonik. Yoo 'keeyey kuu nyooto, irubwaa. +Mēēnyōōru bāytit nyēbo man ām Kaab Yēyiin.” Mat. 6:20; Luuka 12:33 22 Kuteryekta ꞉mukuulēynyii ankusimikta nyēē kāng'woonchi, kuuyu kiboonto bāytit nyēē wōō. Tyēēn. 62:10

23 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu rubiikyii ānkumwooy kule, “Wuuy sōō nyēē tyaa kucham ꞉biich chēē mokorēēn bāytooyiisyēētaab Yēyiin.” 24 Kiilat ꞉rubiik ng'aleechaa. Kiikiimchi ꞉Yēēsu subak kule, “Biikyuu, wuuy sōō kule nee kōōwut ꞉chii nyēē wuu nyoo Kaab Yēyiin. 25 Nyumnyum mbo kōōwut ꞉tembes koong'taab sintaaniit kusiir kōōwut ꞉chii nyēē boonto bāytit Kaab Yēyiin.” 26 Kiilat ꞉rubiik subak miisin ankuteebee keey kule, “Ara ng'oo, naas, ꞉nyēē imuuchē /kiiraraach?” 27 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu rubiichoo, ānkulē, “Mēēmuuchāktōōs sinee ām wōlēē mii ꞉chiito, nteenee, imuuchāktōōs ām wōlēē mii ꞉Yēyiin, kuuyu māmii ꞉kiy nyēē biirē Yēyiin.” Āyub 42:2

28 Nto mii yoo, kuteebee ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Kas kookeebakaakte ꞉acheek kiy ake tukul ankeerubiing'?” 29-30 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, chii ake tukul nyēē kaakubakaakta tukuukyii tukul sukuruba kwoomtootē ng'aleekaab Yēyiin, +/mākēēkētyi tukuuchoo ām bēsyōōsyēchu kusiir choo kiboonto. Yoo ki mbareet nto kooriik chēē kibakaakta, mākunyōōr. Nto yoo ki tuubchōōsyēk chēē kibakaakta, mākunyōōr. Yoo ki kwaan nto kaamet nto lēēkōōk chēē kibakaakta, mākunyōōr nkicheek. Nto subak, +/mākēēwus ām kōōrooni nteenee mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo ām kōōrēēt nyoo chōōnii. Mat. 10:37 31 Biiko chēē chaang' choo tookunootiin ām soboontaab kōōrooni, mākubooyiit lēt ām Kaab Yēyiin. Nto biiko chēē chaang' choo mātookunootiin ām soboontaab kōōrooni, mākubooyiit taay ām Kaab Yēyiin.” Mat. 20:16; Luuka 13:30

32 Kutāsē taay Yēēsu āk rubiikyii ām baanaa bo Yēērusālēēm, kimii ꞉Yēēsu kukeentooy ānkurubu ꞉rubiik ām lēt muut kwoomoonu mēt ꞉kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu. Kikimuuyo mbo ꞉biiko alake choo kimii ꞉nkicheek kurubē Yēēsu. Yooto, kukuur ꞉Yēēsu rubiichoo taman āk āyēēng', ānkumwoochi kule, 33 “!Kookas, kēēmiitē kēēbēētii ākoy Yēērusālēēm. +/Mābokiiyokoochi *Wēritaab Chii mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk. Makooruusta ꞉bichoo Wēritaab Chii /keebakach ānkōōyokoochi biikaab Rooma. 34 Mākōōntosuur ꞉choo, kung'utyi, kubirsēēt kulālchi ankubakach. Nto mii bēsyēētaab sōmōk, makung'eetee meet.” Māārkō 8:31 Māārkō 15:15-20

35 Nto mii yoo, kuwēēchi ꞉Yoowaana ākoo Yāākōbō, choo ki ꞉wērikaab Sebetaayo, Yēēsu ankuteebee kule, “Kāānēētiintēēt, mii ꞉kiito ake nyēē kēēmāchē iyēwēēch.” 36 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Nee ꞉nyooto?” 37 Kukētyi ꞉rubiichoo kule, “Kākēēmāchē ꞉acheek ichāmwēēch kōōbuurunēēniing' ꞉ake āwutaab taay, kōōbuurunēēniing' ꞉ake nyēbo kaataam bēsyoonoo ibāytooyiisyē ām lēbkēēyyēētaab Yēyiin.” 38 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “‑Mōōnkētē kiyēē ōsoomē. Ōmuuchē ꞉akweek okalab nyāliluutēk chēē +maakalab ꞉anii nto ōmuuchē ōbuntēē nyāliluutēk chēē +māābuntēē ꞉anii?” Māārkō 14:36; Luuka 12:50; Yoowa. 18:11 39 Kumwooy ꞉rubiichoo kule, “Kiimuuchē.” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “+Mōōnyōōru nyāliluutēk chēē +māānyōōru ꞉anii, ānku +mōōbuntēē nyāliluutēk chēē +māābuntēē ꞉anii. Yēyuut. 12:2 40 Ānkoo kuwuu nyooto, ‑māāboontē kāāmuukēywēēk chēē āmuuchē ākoochi chii kōōbuurunēēnoo āwunyuu nyēbo taay nto nyēbo kaataam. Yēyiin nkit ꞉nyēē kiikukwey chēē mākōōkoochi bārooyinooto.”

41 Yu kēēnkēt ꞉rubiik chuut tamanu kiyēē kimāchē ꞉Yāākōbō ākoo Yoowaana, kunyēērchi murēchooto. 42 Kukuur ꞉Yēēsu rubiik tukul, ānkumwoochi kule, “Tookunoot kule māchē ꞉bāytooyik chēē mii kōōrooni kōōboorchi biiko alak kule icheek ꞉chēē bāytooyiisyē ānkuboonto kāāmuukēywēēk kubiir chuut. 43 Nteenee ‑māmāchāktōōs kuwuuyiit nyoo ām wōlēē ōmiitē ꞉akweek. Yoo māchē ꞉chii ām akweek kuyēk nyēē wōō, kumisyinē kuyibē keey ng'wēny. 44 Nto nyoo māchē kubāytooyiis, kumāchāktōōs kuyēētyēēchinē chuut. Mat. 23:11 45 Kyāāchōō ꞉anii *Wēritaab Chii, sichāāyēētyēēchi biiko, āmēēbērē kyāāchōōnii /subokēēyēētyēēchoo. Chāākooytooy soboonnyuu sukusobcho ꞉biiko chēē chaang'.” Isa. 53:12; 1Kōōr. 6:20; 7:23; Kala. 1:4; 1Bēt. 1:18-19

46 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii *kiriinkēētaab Yēērikō. Nto kumii kung'ēētōōs, kurub ꞉biiko chēē chaang'. Kimii ꞉cheebkoraatyaanteet ake nyēē kikiibuur kēēlto komos kusoomsē. /Kikēēkuurēē chiichoo Bartimaayo (Araab Timaayo). 47 Yu kakas ꞉chiichoo kule Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt ꞉nyēē kimii kukēēytooy, kukuurso kule, “Yēēsu, inyiing' *Mōchōkōrēētaab Tāwuti, iriireenaa!” 48 Kōōburyoong'to ꞉biiko chēē chaang' kule, “Siis!” Nteenee kikuurchi ꞉chiichoo barak kule, “Mōchōkōrēētaab Tāwuti, ankiiriireenaa!” Mat. 20:30-31 49 Kōōyyo ꞉Yēēsu, ānkumwoochi biiko kule, “Ōmwoochi kuchō.” /Kēēmwoochi kule, “Ing'erech, ānkiiyyoony, kuuriing' ꞉Yēēsu.” 50 Kukāsē kuu nyooto, kung'ēētē bakeenke ānkumētooy sireet nyēē kikiiliiktēē keey, /ānkiirēētoot ākoy yēē kimii ꞉Yēēsu. 51 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Imāchē āyēwuung' nee?” Kukētyi ꞉chiichoo kule, “Mokoryoontēēt, āmāchē akaste.” 52 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “/Kāākēēyēwuung' kiyēē 'kēēmāchē, kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey.” Yu kāmwooy ꞉Yēēsu kuu nyooto, kukasta ꞉chiichoo ānkuwēēto keey Yēēsu. Luuka 7:50