11
/Kikeetorooch Yēēsu ām Yēērusālēēm kuu Bāytooyiin
(Mataayo 21:1-11; Luuka 19:28-38; Yoowaana 12:12-19)
1 Yu kikiikuriik ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Yēērusālēēm, kumur *kiriinkēētaab Beetannyaa yēē kilēēkitēē Lekemeetaab *Musēytuuniinēk. Nto mii kēēltaab too, kukēē-āyēēchēē keey saang'taab Beetfaaka, 2 kumwoochi rubiikyii āyēēng' kule, “Obe ākoy saang'iin. Yoo kooyit wōlooto, +mōōnyōōru sikiryo nyēē siirwaak kurataat amanaakesen chii bēsyēēt ake. Otyaach ānkōōkwēru. 3 Nto yoo kateebeenaak ꞉chii kule ōmāchēē nee, ōlēēnchi māchē ꞉Mokoryoontēēt ānkumākukēt areet akeenke.”
4 Kuba ꞉rubiichoo ānkubokunyōōr sikiryoonoo /kākēērātyi kurkat saang' ankootyaach. 5 Nto bērē kukas ꞉biiko alake chēē kimii yooto, kuteebee rubiichoo kule, “Ōtyookyinē nee sikiryēēt?” 6 Kukētyi ꞉rubiichoo kuu wōloo kimwooytoochinē ꞉Yēēsu. /Kēēchāmchi kubeeta sikiryēēt. 7 Kukwēr ꞉rubiichoo sikiryoonoo ākoy yēē kimii ꞉Yēēsu.
Yu kayit yooto, kōōrēēk kāāliikoonikwaa ankwaalyaktee bataytaab sikiryoonooto sukōōbuurēē ꞉Yēēsu. Kōōbuurēē ꞉Yēēsu bataytaab sikiryoonoo ankutas taay āk baanta. 8 Kiirēēk ꞉biiko chēē chaang' chēē kimii yooto kāāliikoonikwaa ānkōōyiito kēēltaab too. Kubut ꞉alake sokēēk ānkōōyiito nkicheek. 2Bāy. 9:13 9 Kityēēnchinootē barak ꞉biiko chēbo taay ākoo chēbo lēt kumwooyē kule,
“Kutōrōriit ꞉Yēyiin!
Ibēruuroot ꞉nyi chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin!† Tyēēnwookik 118:25-26
10 Ibēruuroot *꞉Mōchōkōrēētaab Tāwuti!
Kutōrōriit ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy!” Tyēēn. 148:1; Mat. 20:30-31
11 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu Yēērusālēēm ānkōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kumarar wōlēē kiwuu ꞉kiy ake tukul. Nto mii yoo, kooyeey ākoo rubiikyii tukul choo ki taman āk āyēēng' ākoy Beetannyaa, kuuyu kimii kwiimēnē ꞉kōōrēēt.
Tiliil, āmāmii ꞉kiy āriit
(Mataayo 21:18-19)
12 Nto yu kāyyēēkunēē, kung'eetee ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Beetannyaa ankooyeey Yēērusālēēm. Kwaam Yēēsu ꞉kēmēwuut. 13 Nto yu kimii kubēētii, kutoobēnchi kēētit ake nyēē /kēēkuurēē *mutiiniit wōlēē lōō. Kiboonto ꞉kēētoo sokēēk chēē nyāliilēch nyēē kibērē ꞉chii tōōs kiikuyey lokoy. Nto bērē kuyit yooto, koosyaach kēētoo kubērē nto nyōōr lokoyeek. Nteenee kuuyu kimā bēsyōōsyēk ꞉chooto chēē kiyēyē ꞉kēētoo lokoyeek, mānāānyōōr ꞉inee lokoyaa ake tukul. Luuka 13:6 14 Yooto, kuchub ꞉Yēēsu kēētoo kukāsē ꞉rubiik kule, “Mēērook /kyaameeniing' kiy bēsyēēt ake.”
Nyēbo āyēēng' kukwētēē ꞉Yēēsu biiko biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin
(Mataayo 21:12-17; Luuka 19:45-46)
15 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Yēērusālēēm, kōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kimii yooto ꞉biiko chēē kiwālāng'tooy beesaanik āk alak chēē kyooltooy chēēbtuukēēnik chēē /sikēēbēēlēē kōrōsēēk. Kimiitē ꞉nkicheek cheemung'aariisyek alake yooto. Yooto, kootyeelaat ꞉Yēēsu meesoosyekaab bichoo kiwālāng'tooy beesaanik āk ng'ēchērōōkaab choo kyooltooy chēēbtuukēēnik ankukwet bichoo tukul kuba saang'. 16 Mānāāchāmchi mbo chii nyēē kiboontootē kiy ake tukul nyēē kyooltooy kubuntēē biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. 17 Kimwooy kule, “Mwooyē ꞉Yēyiin ām siruutēk kule, ‘Bo ꞉Kōōnyuu saayeet wōlēē mākusooyēē ꞉biikaab kōōrōōsyēk tukul.’† Isa. 56:7 Nteenee kyooweech ꞉akweek kuyēk kēbēnnyoo nyēē wunyēē keey ꞉sāsiik!† Cherem. 7:11”
18 Yu kakas ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk kiyēē kiyey ꞉Yēēsu, kung'woonchi. Yooto, bokusat wōlēē sukubakakta inee kuuyu kiilātē ꞉biiko kubo kāāmuukēywēēk chēē kiboonto. Māārkō 12:12; 14:1-2
19 Yu kāākwiimēn ꞉kōōrēēt, kung'eetee ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kiriinkoonoo ānkubēēchi keey wōlto ake.
Māchē ikoosēē keey Yēyiin yoo isooyē
(Mataayo 21:20-22)
20 Yu kāyyēēkunēē, kooyeey ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Yēērusālēēm. Kumii kubēētii, kukas ꞉icheek kēētoo kōchubē ꞉Yēēsu. 21 Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kas, ntēē kookuyaam ꞉kēētitkoonye kwēēchubē!” 22 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Māchē ōkoosēē keey Yēyiin. 23 Kāāmwoowook yoo ikoosēē keey ꞉chii Yēyiin ām mooyēēt akeenke, kōōmuuchē kumwoochi lekemeet wokōōsuuchi araaray ankuyeyakay. Luuka 17:6 24 Kunyi, yoo ōtēēbē kiito ake ām saayeet ānkōōchāmtooy kule kaakukas ꞉Yēyiin, ōnyōōru. Mat. 7:7 25 Nto yoo isooyē Yēyiin ānkumii ꞉kiyēē miyaat nyēē kiikuyēwuung' ꞉chiito ake, inyōōchi chiichoo kaat kurook sukung'eet kunyōōwuung' nkinyiing' ꞉Yēyiin kaat ām choolwookātēēng'uung'. Mat. 7:1 26 Nto yoo ‑mōōyēyē kuu nyooto kumānyōōwook ꞉Yēyiin kaat.”* Mātinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni.
Kāāntōōyikaab Yuutayeek chēē ki kāwōōt
(Mataayo 21:23-27; Luuka 20:1-8)
27 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii subak Yēērusālēēm, kōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kumii kuwēēsyētēē wōlooto, kukwoonchi ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk āk booyik 28 ankuteebee kule, “Ng'oo ꞉nyēē kikōōniing' kāāmuukēywēēk iyey ng'aleechu?” 29 Kuwālchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kany ateebeenaak ꞉nkanii tēēbuutyēēt nto yoo kōōkētwoo, +māāmwoowook chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu. 30 Ātēēbēēnook kule ii, yoo kiibātisāniisyē ꞉Yoowaana, kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Yēyiin, nto wōlēē mii ꞉biiko?”
31 Kwaam mēt bichoo ānkumwoochi keey kule, “Yoo kakeemwaay kule kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Yēyiin, makuteebeeneech kule ām nee simākiiyēnchi. 32 Nto yoo kākēēlē, ‘Wōlēē mii ꞉biiko.’ Achicha!” Kiiywey kumwooy, kuuyu kiinkētē kule kichāmchiintōōs ꞉biiko tukul kule ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yoowaana. Mat. 14:5
33 Yooto kuwālchi Yēēsu kule, “‑Mākiinkētē.” Kumwoochi nkinee ꞉Yēēsu kule, “Yoo wuu nyooto, ‑māāmwoowook ꞉nkanii chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.”